Vai žurnālists var darboties arī kā sabiedrisko attiecību speciālists?

Pastāv uzskats, ka žurnālistika un sabiedriskās attiecības ir pat savā ziņā konkurējošas jomas, bet tajā pašā laikā žurnālisti bieži vien pāriet strādāt uz sabiedrisko attiecību kompānijām un otrādāk. Reizēm pat žurnālisti vienlaicīgi veic abus darbus – strādā mediju jomā un tajā pašā laikā piestrādā par sabiedrisko attiecību speciālistu, vai sniedz privātas konsultācijas uzņēmumiem par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sabiedriskajām attiecībām. Žurnālistu ētika gan nosaka, ka šādi gadījumi nav īpaši vēlami, jo var rasties konflikti. Kā tad īsti ir, vai žurnālistika un sabiedriskās attiecības ir savienojamas jomas, vai tomēr nē? Bet katrā ziņā var paņemt arī online sesxi
vai pat უპროცენტო სესხები lai nepietrūkst līdzekļu.

Šīs divas jomas savā starpā tiešām konfliktē, jo katrai ir atšķirīgi pamata mērķi un uzdevumi. Žurnālistu uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un plašu informāciju par dažādiem notikumiem. Viņi nedrīkst nostāties vienā vai otrā pusē. Ziņām ir jābūt objektīvām, lai kāds arī nebūtu žurnālista personīgais viedoklis vai labums. Sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums, savukārt, ir panākt, ka ziņas tiek pasnigtas klientam vēlamā veidā. Viņam ir jākonsultē savs klients un jāiesaka kā pasniegt ziņas medijiem, lai netiktu bojāta viņa reputācija. Tātad, ja žurnālistam ir jāpanāk, ka ziņas tiek pasniegtas kādai no iesaistītajām pusēm vēlamā gaismā, tās vairs nav objektīvas un žurnālistikas joma kļūst neprofesionāla.

Par spīti šim acīm redzamajam konfliktam, ļoti daudzi žurnālisti izvēlas šīs divas jomas apvienot. Tam ir pavisam praktiski iemesli – ar žurnālista darbu vien nevar nopelnīt. Tas īpaši attiecas uz ārštata žurnālistiem, kuriem ir neregulāri ienākumi. Ja netiek pasūtīti raksti, žurnālists uz laiku var vispār nesaņemt honorārus. Tad lieti noder vēl viens darbs, kurā ir iespējams labi nopelnīt un kuru žurnālists labi pārzina. No žurnālista viedokļa, sabiedrisko attiecību speciālists ir ideāli piemērots amats šādos gadījumos.

Paši žurnālisti arī atzīst, ka apvienot šīs divas jomas un saglabāt profesionalitāti nav viegli. Ir jāprot nošķirt savus pienākumus kā žurnālistam no sabiedrisko attiecību speciālista pienākumiem. Principā, vienam cilvēkam ir vienlaicīgi jāspēlē divas pilnīgi atšķirīgas lomas. Pat tad, ja to izdodas paveikt gana profesionāli, sabiedrība bieži vien asi kritizē šādus gadījumus. Arī tad ja žurnālists un reizē sabiedrisko attiecību speciālists spēj izklāstīt patieso situāciju, vienmēr sabiedrībā pastāvēs šaubas par to, ka viss ir izstāstīts līdz galam. Tāpēc šie dubultā darba darītāji mēdz slēpt, ka strādā abās jomās.

Lai attaisnotu sevi, žurnālisti min veidus, kā viņi spēj saglabāt profesionalitāti, darot abus darbus. Pirmkārt, viņi novelk robežu starp abiem darbiem. Proti, dodoties konsultēt klientu viņš ir tikai un vienīgi sabiedrisko attiecību speciālists, bet veidojot publikācijas, tikai un vienīgi žurnālists. Vai tas ir līdz galam iespējams, lai paliek uz katra žurnālista atbildības. Otrkārt, žurnālisti cenšas nekonsultēt klientus, kuriem ir neētiski mērķi. Ja klients vēlas, lai žurnālists atrod veidu, kā noslēpt neētiskas vai pat kriminālas darbības, viņam no darba vajadzētu atteikties.

No tā var secināt, ka sabiedrisko attiecību speciālisti un žurnālisti tiešām ir konkurenti un nebūtu vēlams pieļaut gadījumus, kad šos abus konkurējošos pienākumus uzņemas viena un tā pati persona. Agrāk vai vēlāk konflikta situācijas gadīsies un tad saglabāt pilnīgu profesionalitāti gan kā žurnālistam, gan kā sabiedrisko attiecību speciālistam būs praktiski neiespējami. Par spīti tam, šo abu jomu apvienošana kļūst arvien izplatītāka.