Pēdējo gadu laikā strauji pieaug elektronisko mediju popularitāte, līdz ar to pastāv uzskats, ka tie ar laiku pilnībā spēs izkonkurēt drukātos medijus. Žurnālistu un komunikācijas zinātņu ekspertu viedokļi šajā jautājumā ir dažādi. Vieni apgalvo, ka drukātie mediji tiešām strauji zaudēs savu popularitāti, jo daudzējādā ziņā ir nepievilcīgi auditorijai, bet citi savukārt uzskata, ka šādi apgalvojumi ir lielā mērā pārspīlēti un nav pamata domāt, ka elektroniskie mediji būs vienīgais mediju formāts nākotnē.

Būtiskākais arguments par labu elektronisko mediju spējai izkonkurēt drukātos medijus ir cenas starpība. Elektroniskie mediji vairumā gadījumu ir pieejami faktiski bez maksas, ja neskaita vispārējus maksājumus par elektronisko ierīču darbības nodrošināšanu. Drukātie mediji, savukārt ir nopērkami par konkrētu samaksu. Ja elektroniskajos medijos ir pieejamas tās pašas ziņas, kas drukātajos, tad kāpēc gan lai auditorija izvēlētos par to maksāt?

Vēl būtisks drukāto mediju trūkums ir novēlota ziņu publiskošana. Ar elektronisko mediju starpniecību ir iespējams visai pasaulei pavēstīt par notikumiem, kuri norisinājušies vien pirms pāris sekundēm, vai pat vēl joprojām turpina norisināties. Ar drukāto mediju palīdzību, savukārt ir iespējams auditoriju informēt vien par ziņām, kas ir vismaz dienu vecas. Mūsdienās nevienu neinteresē veci notikumi. Ja viss jau ir izklāstīts interneta ziņu portālos un televīzijā, diez vai kādam būs interese to visu pārlasīt arī drukātajos medijos. Protams, šis arguments ir spēkā tikai, runājot par aktuālo ziņu publiskošanu. Daudzu mediju uzdevums ir informēt auditoriju par vispārīgām tēmām, kas ir aktuālas ilgtermiņā.

Tomēr par spīti šiem būtiskajiem drukāto mediju trūkumiem, tie vēl joprojām turpina darboties un Latvijā drukāto žurnālu un avīžu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Pat fakts, ka lielākā daļa šo izdevumu ir pieejami arī elektroniskā formātā, nav spējis auditoriju atturēt no drukāto izdevumu iegādes. Tātad, tomēr arī drukātajiem medijiem ir savas priekšrocības, kas neļauj auditorijai no tiem atteikties.

Pirmkārt, liela nozīme ir mediju uzticamībai. Auditorija vēlas lasīt ziņas, kurām var uzticēties un ja par šādu ziņu lasīšanu tiek piemērota papildus samaksa, daudzi būs gatavi maksāt. Latvijas iedzīvotāji gan vairāk uzticas televīzijai un radio, nevis presei, bet daudz kas ir atkarīgs no katra konkrētā ziņu piegādātāja. Auditorija dod priekšroku neatkarīgiem medijiem, turklāt vēlas, lai ir norādīti precīzi ziņu avoti, kas apstiprina sniegtās informācijas patiesumu. Ja runa ir par interneta ziņu portāliem, tad bieži vien satura avoti un raksta autori nemaz nav norādīti, kas lasītājos rada bažas par ziņu patiesumu.

Vēl uz medijiem ir jāskatās arī no reklāmdevēju, nevis tikai auditorijas perspektīvas, jo mūsdienās lielākā daļa ienākumu šajā jomā tiek veidota tieši no reklāmdevējiem. Interneta vidē reklāmu izvietošana mūsdienās ir visai bezjēdzīga. Vairumu reklāmu ir iespējams bloķēt, kas arī tiek darīts, līdz ar to reklāmas saturs tikai retos gadījumos nonāk līdz auditorijai. Reklāmdevējiem daudzējādā ziņā piemērotāki ir drukātie mediji. Pirmkārt, ievietojot reklāmas drukātajos medijos ir daudz vieglāk nodot ziņu tieši vajadzīgajai mērķauditorijai un otrkārt, kas ir ne mazāk būtiski, reklāmas drukātajos medijos lasītājam nav iespējams bloķēt vai no tām atteikties.

Kopumā var teikt, ka vismaz pagaidām nav pamata domāt, ka drukātie mediji varētu izzust. Elektroniskie un drukātie mediji pat savā ziņā viens otru palidina un dod auditorijai iespēju izvēlēties, tajā pašā laikā, pateicoties konkurencei, tiem nākas pilnveidoties un kļūt labākiem.