Arhīvs ‘Sociālie Mēdiji’ Kategorija:

Vai ziņas veido pašas ziņu aģentūras vai sabiedrisko attiecību speciālisti?

Mūsdienās tas, ko mēs lasām presē vai redzam ziņās, lielā mērā ir sabiedrisko attiecību speciālistu veidots materiāls. Ziņu aģentūras saņem informāciju no sabiedrisko attiecību speciālistiem un nepieliek nekādas īpašas pūles lai pārbaudītu šo ziņu patiesumu vai kvalitāti. Vai tas nozīmē, ka sabiedrisko attiecību speciālisti ir galvenie ziņu veidotāji un informācija, kas nonāk līdz plašākai auditorijai ir veidota, tā, lai tiktu aizstāvētas kādas konkrētas puses intereses. Vai tādā gadījumā ziņām vispār var uzticēties?

Ziņu aģentūras bieži vien atvieglo sev darbu, ievērojami samazinot savus darba pienākumus. Proti, ziņu aģentūras darbojas tikai kā informācijas nodošanas kanāls, nevis reāls ziņu sagatavotās. Visa informācija, kas tai tiek piedāvāta, pa taisno tiek publicēta, bez iedziļināšanās tajā vai pat faktu pārbaudīšanas un viedokļu salīdzināšanas.

Ziņu aģentūras un citi mediji ik dienas saņem neskaitāmus e-pastus un ziņu piedāvājumus. Šīs ziņas sniedz ne tikai sabiedrisko attiecību speciālisti, bet arī dažādai uzņēmumi, organizācijas un pat privātpersonas, līdz ar to visas saņemtās ziņas nekad netiks nopublicētas. Tikai neliela daļa nokļūs līdz auditorijai. To, kuras ziņas publicēt un kuras nē, katrs medijs izlemj pats. Prasti tiem ir izveidoti īpaši atlases kritēriji. Tātad, no vienas puses ziņās nonāk tikai kvalitatīvākais un auditorijai interesējošākais saturs, bet vai tomēr ziņu aģentūrām nevajadzēt arī šīs ziņas pārbaudīt, nevis tikai publicēt?

Ziņām tomēr vajadzētu būt objektīvām. Tās vajadzētu veidot tikai profesionāliem un neatkarīgiem žurnālistiem. Protams, žurnālisti var izmantot informāciju, kuru ir iesūtījuši sabiedrisko attiecību speciālisti vai jebkura juridiska persona vai privātpersona, bet ziņām pirms to publicēšanas ir jābūt pārbaudītām. Ja ziņu saturs tiek publicēts tieši tāds, kādu to ir iesūtījusi kāda persona no malas, ziņu kopējā kvalitāte un jo īpaši neatkarība zūd. Tieši tāpēc pašlaik ir izveidojusies situācija, ka masu medijos esošo informāciju bieži ietekmē kādi politiskie spēki.

Daudzi redaktori izvēlas pat pusi no ziņām veidot tikai no sabiedrisko attiecību speciālistu iesūtītajiem materiāliem. Daļa no tiem, ir pārveidota, bet daļa ir pilnībā pārkopēta. Rodas jautājums, ko tad īsti dara žurnālisti. Viņu pienākums būtu šīs ziņas pārbaudīt un veidot kvalitatīvus, pārdomātus rakstus, kuros izteikts neatkarīgs viedoklis. Vai tiešām pietiek ar to, ka žurnālisti atlasa viņuprāt derīgās ziņas no nederīgajām? Tāpat arī reportieru veikums ir stipri apšaubāms. Ja jau gandrīz visas ziņas tiek pienestas klāt uz paplātes, ar ko tieši viņi nodarbojas?

Ziņu aģentūrām tomēr vajadzētu vairāk piestrādāt pie savu ziņu satura. Pārspīlēti būtu teikt, ka tās vispār neveido ziņas un neko nedara, bet viņu ieguldītais darbs nav tāds, kādam tam būtu jābūt. Nevar pusi no ziņām vienkārši pieņemt no citiem. Tad sanāk, ka ikviens var izveidot sev vēlamas ziņas un panākt, ka tās tiek nopublicētas. Ziņu pienesējam tikai jāprot ieintriģēt ziņu aģentūra. Ziņu aģentūrām jābūt kritiskām un jāpārliecinās arī par iesūtīto ziņu patiesumu no citiem avotiem. Auditorija ir pelnījusi lasīt neatkarīgas un objektīvas ziņas, nevis vienpersoniskus viedokļus.

Sociālo mediju izmantošana žurnālistikā

Žurnālistika jau sen vairs neaprobežojas tikai ar tradicionālajiem medijiem, kā, piemēram, televīzija, radio prese u.c. Ļoti liela ietekme žurnālistikā ir arī sociālajiem medijiem. Tas ir veids, kā auditorijai nodot jaunākās ziņas daudz ātrāk un efektīvāk, turklāt tādā veidā žurnālistam ir iespēja izteikties daudz brīvāk un uzzināt arī auditorijas un citu profesionāļu viedokļus. Daudzi žurnālisti pat apgalvo, ka sociālo mediju izmantošana ļauj viņiem veidot savu profesionālo tēlu un nodrošināt vienkāršāku komunikāciju ar auditoriju. Par spīti tam, sabiedrībai kopumā un arī daļai mediju ekspertu vēl joprojām ir šaubas par iespēju saglabāt profesionalitāti un objektivitāti, izmantojot sociālos medijus informācijas nodošanai un saņemšanai profesionālajā darbībā.

Vispirms ir jāsaprot, kas ir sociālie mediji un kā tie darbojas. Daudzi ar šo jēdzienu saprot sociālos tīklus, tomēr sociālie mediji ir plašāks jēdziens nekā sociālie tīkli. Pie sociālajiem medijiem tiek pieskaitīti gan sociālie tīkli, gan mikroblogošanas vietnes, gan satura radīšanas vietnes, gan blogi utt. Sociālie mediji ir viens no visefektīvākajiem komunikācijas instrumentiem mūsdienās, jo nopublicēta ziņa var sasniegt ļoti plašu auditoriju visā pasaulē pāris minūšu laikā. Šo ziņu var ne vien izlasīt, bet arī komentāros izteikt savu viedokli vai pat aizsākt diskusiju par konkrēto tematu. Protams, sociālos medijus neizmanto tikai profesionāli žurnālisti, bet gan ievērojami lielākā daļa visas mūsdienu sabiedrības. Tas arī ir galvenais iemesls, kas rada šaubas par šādu ziņu kvalitāti. Neviens nevar būt īsti drošs par to, cik publicētās informācijas autors ir kompetents izplatīt konkrēto ziņu.

Žurnālisti paši gan sociālos medijus vērtē pozitīvi un aktīvi tos lieto ne tikai personīgajām vajadzībām, bet arī savai profesionālajai darbībai. Īpaši populārs sociālais medijs žurnālistu vidū ir mikroblogošanas vietnes, jo tajās iespējams īsi un kodolīgi izteikt savu viedokli vai nodot konkrētu informāciju, kura ātri izplatīsies. Populārākā mikroblogošanas vietne pasaulē ir Twitter, kuru arī ir iecienījuši daudzi profesionāli žurnālisti. Tāpat žurnālisti ir iecienījuši sociālos tīklus LinkedIn un Facebook. Žurnālisti šajās vietnēs gan lasa un veido saturu, gan seko līdzi turpmākajiem komentāriem un piedalās tālākajās diskusijās. Šeit arī parādās žurnālista komunikācija ar auditoriju, kas palīdz izprast lasītāju vēlmes un attīstīt žurnālista profesionālo darbību. Tas žurnālistam sniedz plašāku redzējumu un ļauj visu izvērtēt objektīvāk.

Arī masu mediju pētnieku attieksme pret sociālajiem medijiem ir vērtējama kā pozitīva. Viņi min tos pašus iemeslus, kurus žurnālisti – komunikācija ar auditoriju un profesionalitātes celšana. Vēl vairums mediju pētnieku uzskata, ka sociālo mediju izmantošana paver plašas iespējas viedokļu un informācijas salīdzināšanai, kas ziņu saturu kopumā padara kvalitatīvāku. Protams, arī profesionāļu vidū var sastapt daudz kritiķu, kas apgalvo, ka sociālie mediji apdraud tradicionālo mediju nākotni, kā arī padara ziņas neobjektīvas un nekvalitatīvas, jo ikviens var izteikt viedokli, kas vairumā gadījumu ir vienpersonisks.

Sociālos medijus var dēvēt par jaunās paaudzes medijiem un to izmantošana noteikti ir vērtējama pozitīvi, par spīti nedaudzajiem negatīvajiem aspektiem. Protams, lasītājam ir pašam ir jābūt spējīgam izvērtēt informācijas patiesumu un objektivitāti, bet mūsdienās tas lielā mērā attiecas arī uz tradicionālajiem medijiem, tāpēc nav iemesla nopelt tikai sociālos medijus.

Ko īsti dara sabiedrisko attiecību speciālisti?

No malas varētu šķist, ka sabiedrisko attiecību speciālistu vienīgais uzdevums ir sagrozīt informāciju, lai viņa klients varētu parādīt sevi pozitīvā gaismā medijos un plašsaziņas līdzekļos, jo tieši šādā kontekstā visbiežāk tiek runāts pa šīs jomas pārstāvjiem, bet patiesībā šī darba pienākumi ir krietni vien plašāki. Kādi tad īsti ir sabiedrisko attiecību speciālista darba pienākumi, kā šis darbs izpaužas praksē un kam tas vispār ir vajadzīgs?

Jāatzīst gan, ka sabiedrisko attiecību speciālista pienākumi lielā mērā ir atkarīgi no viņa darbības profila un veida. Ja konkrētam uzņēmumam ir savs sabiedrisko attiecību speciālists, vai pat vesela sabiedrisko attiecību daļa, šī amata pārstāvju pienākumi parasti ir krietni plašāki. Pirmkārt, sabiedrisko attiecību speciālistam ir jānodrošina uzņēmuma un sabiedrības komunikācija, lai nodrošinātu pozitīvu attieksmi pret uzņēmumu un tā prestižu. Otrkārt, viņam ir jāveido kopējā mediju stratēģija. Treškārt jāspēj pārstāvēt uzņēmuma viedokli dažādās situācijās. Ceturtkārt, jāseko līdzi uzņēmuma tēlam medijos u.c. Tikai viens no mazsvarīgākajiem un retākajiem pienākumiem sabiedrisko attiecību speciālistam, kas pārstāv konkrētu uzņēmumu, ir komunikācija ar medijiem un uzņēmuma tēla aizstāvēšana krīzes situācijās.

Ja sabiedrisko attiecību speciālists strādā sabiedrisko attiecību kompānijā, tad viņa galvenais pienākums ir sniegt konsultācijas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, saistībā ar uzņēmuma tēlu. Šajā gadījumā patiešām visbiežāk tiek sniegtas konsultācijas par to, kā pasniegt informāciju masu medijiem, bet konsultācijas tiek sniegtas arī citos gadījumos.

To, kāpēc lieliem uzņēmumiem ir nepieciešams savs sabiedrisko attiecību speciālists visiem ir skaidrs, bet kāpēc ir nepieciešams iet pie sabiedrisko attiecību kompānijām pēc konsultācijām? Patiesībā jau ikviens var izdomāt, ko teikt medijiem krīzes situācijās. Atšķirība ir tajā, ka sabiedrisko attiecību speciālisti to paveiks daudz ātrāk un profesionālāk, jo viņiem ir pieredze ar dažādām situācijām un zināšanas par to, kā tās labāk risināt. Daudzi sabiedrisko attiecību speciālisti pat vairākus gadus trenējas preses prelīžu rakstīšanā, lai viņu sniegtās ziņas ātrā laikā varētu sasniegt visus labākos medijus.

Sabiedrisko attiecību speciālistiem ir arī īpaša darba organizācija, lai panāktu darba efektivitāti. Piemēram, visās sabiedrisko attiecību kompānijās ir īpaši mediju saraksti. Tajos ir neskaitāmi daudz kontaktu, kuri nav pieejami citiem cilvēkiem no malas. Tā šīs kompānijas spēj panākt, ka viņu sniegtā informācija izplatās ļoti ātri, turklāt pa pareizajiem kanāliem, lai tiktu sasniegta tieši vajadzīgā mērķauditorija.

Arī pašu ziņu veidošana ir īpaši izstrādāts process. Vispirms ir jāizdomā kā to veiksmīgi pasniegt, lai ieinteresētu medijus. Pēc tam ir jāievāc informācija no klienta, kas nav nemaz tik viegls uzdevums, jo šie klienti parasti nezina, kāda informācija tieši ir vēlama un noderīga un kāda nav. Pēc tam vēl ir jāsagaida klienta apstiprinājums ziņu publicēšanai un tikai tad ir iespējams šo ziņu nodot medijiem. Tomēr arī ar ziņas nopublicēšanu sabiedrisko attiecību speciālista darbs nebeidzas, jo ir nepieciešams arī turpināt diskusiju. Publicētajai ziņai ir jāizraisās interese un līdz ar to jautājumi no auditorijas. Arī atbilžu sniegšana uz šiem jautājumiem ir sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums.

Kopumā var teikt, ka tas ir ļoti sarežģīts un atbildīgs darbs. To nevar darīt jebkurš. Šim darbam nepieciešamas gan teorētiskās zināšanas par ziņu veidošanu, medijiem, komunikāciju utt., kā arī pieredze šādā darbā un talants.