Žurnālistika jau sen vairs neaprobežojas tikai ar tradicionālajiem medijiem, kā, piemēram, televīzija, radio prese u.c. Ļoti liela ietekme žurnālistikā ir arī sociālajiem medijiem. Tas ir veids, kā auditorijai nodot jaunākās ziņas daudz ātrāk un efektīvāk, turklāt tādā veidā žurnālistam ir iespēja izteikties daudz brīvāk un uzzināt arī auditorijas un citu profesionāļu viedokļus. Daudzi žurnālisti pat apgalvo, ka sociālo mediju izmantošana ļauj viņiem veidot savu profesionālo tēlu un nodrošināt vienkāršāku komunikāciju ar auditoriju. Par spīti tam, sabiedrībai kopumā un arī daļai mediju ekspertu vēl joprojām ir šaubas par iespēju saglabāt profesionalitāti un objektivitāti, izmantojot sociālos medijus informācijas nodošanai un saņemšanai profesionālajā darbībā.

Vispirms ir jāsaprot, kas ir sociālie mediji un kā tie darbojas. Daudzi ar šo jēdzienu saprot sociālos tīklus, tomēr sociālie mediji ir plašāks jēdziens nekā sociālie tīkli. Pie sociālajiem medijiem tiek pieskaitīti gan sociālie tīkli, gan mikroblogošanas vietnes, gan satura radīšanas vietnes, gan blogi utt. Sociālie mediji ir viens no visefektīvākajiem komunikācijas instrumentiem mūsdienās, jo nopublicēta ziņa var sasniegt ļoti plašu auditoriju visā pasaulē pāris minūšu laikā. Šo ziņu var ne vien izlasīt, bet arī komentāros izteikt savu viedokli vai pat aizsākt diskusiju par konkrēto tematu. Protams, sociālos medijus neizmanto tikai profesionāli žurnālisti, bet gan ievērojami lielākā daļa visas mūsdienu sabiedrības. Tas arī ir galvenais iemesls, kas rada šaubas par šādu ziņu kvalitāti. Neviens nevar būt īsti drošs par to, cik publicētās informācijas autors ir kompetents izplatīt konkrēto ziņu.

Žurnālisti paši gan sociālos medijus vērtē pozitīvi un aktīvi tos lieto ne tikai personīgajām vajadzībām, bet arī savai profesionālajai darbībai. Īpaši populārs sociālais medijs žurnālistu vidū ir mikroblogošanas vietnes, jo tajās iespējams īsi un kodolīgi izteikt savu viedokli vai nodot konkrētu informāciju, kura ātri izplatīsies. Populārākā mikroblogošanas vietne pasaulē ir Twitter, kuru arī ir iecienījuši daudzi profesionāli žurnālisti. Tāpat žurnālisti ir iecienījuši sociālos tīklus LinkedIn un Facebook. Žurnālisti šajās vietnēs gan lasa un veido saturu, gan seko līdzi turpmākajiem komentāriem un piedalās tālākajās diskusijās. Šeit arī parādās žurnālista komunikācija ar auditoriju, kas palīdz izprast lasītāju vēlmes un attīstīt žurnālista profesionālo darbību. Tas žurnālistam sniedz plašāku redzējumu un ļauj visu izvērtēt objektīvāk.

Arī masu mediju pētnieku attieksme pret sociālajiem medijiem ir vērtējama kā pozitīva. Viņi min tos pašus iemeslus, kurus žurnālisti – komunikācija ar auditoriju un profesionalitātes celšana. Vēl vairums mediju pētnieku uzskata, ka sociālo mediju izmantošana paver plašas iespējas viedokļu un informācijas salīdzināšanai, kas ziņu saturu kopumā padara kvalitatīvāku. Protams, arī profesionāļu vidū var sastapt daudz kritiķu, kas apgalvo, ka sociālie mediji apdraud tradicionālo mediju nākotni, kā arī padara ziņas neobjektīvas un nekvalitatīvas, jo ikviens var izteikt viedokli, kas vairumā gadījumu ir vienpersonisks.

Sociālos medijus var dēvēt par jaunās paaudzes medijiem un to izmantošana noteikti ir vērtējama pozitīvi, par spīti nedaudzajiem negatīvajiem aspektiem. Protams, lasītājam ir pašam ir jābūt spējīgam izvērtēt informācijas patiesumu un objektivitāti, bet mūsdienās tas lielā mērā attiecas arī uz tradicionālajiem medijiem, tāpēc nav iemesla nopelt tikai sociālos medijus.