15Preses galvenais uzdevums ir sniegt precīzu, neatkarīgu un pilnīgu informāciju tās auditorijai. To nosaka ne vien ētikas normas, bet arī Eiropas Savienības cilvēktiesību tiesa un Latvijas valsts likumdošana, bet vai mūsdienu sabiedrībā vispār kas tāds ir iespējams? Pastāv pamatots uzskats, ka visus lielākos medijus tiešā vai netiešā veidā kontrolē kāda augstāka vara, kas nosaka sava veida cenzūru un tikai atsevišķus, nelielus medijus var dēvēt par pilnībā neatkarīgiem. Vai tiešām Latvijā preses brīvība vēl joprojām ir tikai neaizsniedzama utopija?

Jau kopš pašiem preses pirmsākumiem izdevēji un ziņu sniedzēji ir centušies panākt pilnīgu preses brīvību, tomēr kaut kādā mērā vienmēr ir pastāvējusi cenzūra. Laika gaitā cenzūras ietekme vairakkārt ir gan mazinājusies, gan pastiprinājusies, atkarībā no tā, kas valstī stājies pie varas. Sākotnēji tā bija baznīca, bet vēlāk dažādi politiskie spēki. Latvijā īsta vārda brīvība nepastāvēja līdz pat neatkarības atjaunošanai un arī pēc tam vārda brīvība tika vērtēta neviennozīmīgi. Vienīgais periods, kas tiek uzskatīts par pilnībā brīvu no cenzūras ir īss laika posms pirms neatkarības pasludināšanas, bet arī tad to ātri vien likvidēja vācu iebrucēji. Protams, visos okupācijas periodos ir pastāvējusi ļoti stingra cenzūra gan presē, gan citos medijos. Pašlaik Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, bet vai tas nozīmē, ka preses brīvība tiešām pastāv?

Latvijā tiek izdoti dažāda mēroga preses izdevumi un citi mediji. Tie pieder gan privātiem uzņēmējiem gan valsts un pašvaldības institūcijām, līdz ar to informācija tajos var tikt pasniegta kādai konkrētai pusei vēlamā gaismā. Ziņu pienesēji un žurnālisti darbojas tā, kā vēlas mediju īpašnieki, kas reizēm ir arī saistīti ar konkrētām politiskām partijām vai citām organizācijām, līdz ar to informācija var tikt sagrozīta vai noklusēta.

Labā ziņa ir tā, ka prese tiek kontrolēta, līdz ar to izdevēji var tikt sodīti par nepatiesu ziņu sniegšanu. Pašlaik tiesības kontrolēt presi ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Šī padome ir tiesīga pārliecināties par jebkuru ziņu patiesumu un vismaz teorētiski tā ir pilnībā neatkarīga, līdz ar to NEPLP interesēs nav jebkādas informācijas slēpšana vai sagrozīšana par labu kādai no ziņās iesaistītajām pusēm. To, vai NEPLP arī praktiski darbojas tikai un vienīgi sabiedrības interesēs, protams, apgalvot nevar.

To, kāda ir preses brīvība katrā konkrētajā valstī var noteikt pēc Pasaules preses brīvības indeksa, ko ik gadu nosaka starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Reportieri bez robežām” (RSF). 2015. gadā Latvija 2015. gadā ierindojās 24. vietā starp 180 valstīm. Tātad, kopumā situācija Latvijā ir vērtējam kā salīdzinoši laba, tomēr, ja jau ir 23 valstis pirms Latvijas, situācija varētu būt arī labāka un mediju jomā ir vērojami nopietni trūkumi tieši saistībā ar preses brīvību.

Kopumā var teikt, ka Latvijā tiek domāts par to, lai pastāvētu preses un vārda brīvība, bet mūsdienās to pilnībā īstenot tomēr nav iespējams. Pie varas esošie spēki vienmēr centīsies panākt, ka mediji darbojas viņu labā un tas bieži vien ir viņu spēkos. Situāciju tomēr mazliet uzlabo dažādu organizāciju un institūciju iejaukšanās mediju biznesā, kas ir tiesīgi uzraudzīt pilnīgi visu mediju darbību un sodīt par pārkāpumiem.