Mūsdienās tas, ko mēs lasām presē vai redzam ziņās, lielā mērā ir sabiedrisko attiecību speciālistu veidots materiāls. Ziņu aģentūras saņem informāciju no sabiedrisko attiecību speciālistiem un nepieliek nekādas īpašas pūles lai pārbaudītu šo ziņu patiesumu vai kvalitāti. Vai tas nozīmē, ka sabiedrisko attiecību speciālisti ir galvenie ziņu veidotāji un informācija, kas nonāk līdz plašākai auditorijai ir veidota, tā, lai tiktu aizstāvētas kādas konkrētas puses intereses. Vai tādā gadījumā ziņām vispār var uzticēties?

Ziņu aģentūras bieži vien atvieglo sev darbu, ievērojami samazinot savus darba pienākumus. Proti, ziņu aģentūras darbojas tikai kā informācijas nodošanas kanāls, nevis reāls ziņu sagatavotās. Visa informācija, kas tai tiek piedāvāta, pa taisno tiek publicēta, bez iedziļināšanās tajā vai pat faktu pārbaudīšanas un viedokļu salīdzināšanas.

Ziņu aģentūras un citi mediji ik dienas saņem neskaitāmus e-pastus un ziņu piedāvājumus. Šīs ziņas sniedz ne tikai sabiedrisko attiecību speciālisti, bet arī dažādai uzņēmumi, organizācijas un pat privātpersonas, līdz ar to visas saņemtās ziņas nekad netiks nopublicētas. Tikai neliela daļa nokļūs līdz auditorijai. To, kuras ziņas publicēt un kuras nē, katrs medijs izlemj pats. Prasti tiem ir izveidoti īpaši atlases kritēriji. Tātad, no vienas puses ziņās nonāk tikai kvalitatīvākais un auditorijai interesējošākais saturs, bet vai tomēr ziņu aģentūrām nevajadzēt arī šīs ziņas pārbaudīt, nevis tikai publicēt?

Ziņām tomēr vajadzētu būt objektīvām. Tās vajadzētu veidot tikai profesionāliem un neatkarīgiem žurnālistiem. Protams, žurnālisti var izmantot informāciju, kuru ir iesūtījuši sabiedrisko attiecību speciālisti vai jebkura juridiska persona vai privātpersona, bet ziņām pirms to publicēšanas ir jābūt pārbaudītām. Ja ziņu saturs tiek publicēts tieši tāds, kādu to ir iesūtījusi kāda persona no malas, ziņu kopējā kvalitāte un jo īpaši neatkarība zūd. Tieši tāpēc pašlaik ir izveidojusies situācija, ka masu medijos esošo informāciju bieži ietekmē kādi politiskie spēki.

Daudzi redaktori izvēlas pat pusi no ziņām veidot tikai no sabiedrisko attiecību speciālistu iesūtītajiem materiāliem. Daļa no tiem, ir pārveidota, bet daļa ir pilnībā pārkopēta. Rodas jautājums, ko tad īsti dara žurnālisti. Viņu pienākums būtu šīs ziņas pārbaudīt un veidot kvalitatīvus, pārdomātus rakstus, kuros izteikts neatkarīgs viedoklis. Vai tiešām pietiek ar to, ka žurnālisti atlasa viņuprāt derīgās ziņas no nederīgajām? Tāpat arī reportieru veikums ir stipri apšaubāms. Ja jau gandrīz visas ziņas tiek pienestas klāt uz paplātes, ar ko tieši viņi nodarbojas?

Ziņu aģentūrām tomēr vajadzētu vairāk piestrādāt pie savu ziņu satura. Pārspīlēti būtu teikt, ka tās vispār neveido ziņas un neko nedara, bet viņu ieguldītais darbs nav tāds, kādam tam būtu jābūt. Nevar pusi no ziņām vienkārši pieņemt no citiem. Tad sanāk, ka ikviens var izveidot sev vēlamas ziņas un panākt, ka tās tiek nopublicētas. Ziņu pienesējam tikai jāprot ieintriģēt ziņu aģentūra. Ziņu aģentūrām jābūt kritiskām un jāpārliecinās arī par iesūtīto ziņu patiesumu no citiem avotiem. Auditorija ir pelnījusi lasīt neatkarīgas un objektīvas ziņas, nevis vienpersoniskus viedokļus.